Tici sapnim - tas piepildīsiesCeri uz brīnumu - un tas nāksMīli! Un pasaule atsmaidīs pretim daudz sirsnīgāk.Piedod tiem, kas pāri tev darījuši.Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.Atver durvis tiem, kas savējās tavā priekšā aizvēruši.
Kad mēs esam patiesi,Mēs esam skaisti.Kad mēs esam skaisti,Mūs mīl.Kad mūs mīl,Mēs esam laimīgi.
Mīļi sveicieni...
«Cilvēka prātam ir trīs atslēgas, ar kurām var atslēgt visu.
Tās ir cipars, burts, nots.
Jeb – zināt, domāt, sapņot.»
/Viktors Igo/
Dzīve katram teic: izvēlies, izvēlies,visu tu drīksti! Vai gribi to spīvo gudrību, kas ilgi rudeņu pīlādžos turas, Vai gribi to lapas vieglumu, kas sirdi nes pāri jūrām, Un klāt vēl apiņa drošumu, kad kuģis dzīs viļņos vagu?... Bet tu sev paņēmi vārpu smagumu Un deviņvīru un vērmeļu spēku... /L.Brīdaka/
Jēzus klaudzina, un gaida,kad atvērs, kāds sirds durvis un ielaidīs iekšā... no ārpuses roktura nav, tas ir tikai no iekšpuses. varbūt,tu gaidi,ka Jēzus pats ienāks caur aizslēgtām durvīm? nē,šoreiz tā nebūs. soreiz durvis ir jāatver tev- jo rokturis durvīm- kā izrādās no iekšpuses ir... šis uzdevums nu jāpaveic tev, ja vēlies,lai mūžīgā gaisma ieplūst tev sirdī un iepriecu gūst... Jēzus klaudzina.. Jēzus nemitīgi klaudzina... atceries to un atver jel tu savas durvis uz sirdi...
Paliec vienmēr Tu pati ar dvēseli savu un seju. Vienalga- vai kopsi dārzu, vai rakstīsi dzeju. Paliec vienmēr Tu pati- godīga, visā ko dari. Un būs tad esībai Tavai kā ābelei- auglīgi zari. Paliec vienmēr Tu pati, neviltota un īsta. Patiesie- likteni pieveic, patiesos- nelaime bīstas. Paliec vienmēr Tu pati ar sapni dvēseles dzīlēs, Aicinās vienmēr kurš Tevi, ļaudis un pasauli mīlēt!
Atvēli laiku sapņiem, Jo tie tevi aiznesīs līdz pat zvaigznēm. Atvēli laiku kad mīlēt un būt mīlētam, Jo tā patiesi ir debesu dāvana. Atvēli laiku, lai redzētu, kas notiek ap tevi, Jo diena ir par īsu lai ļautos savtībai. Atvēli laiku smiekliem, Jo smiekli ir dvēseles mūzika!
Kad svešnieku bari pa Tēvzemi klīst, Sāpēs tad sažņaudzas latvieša sirds. Vien sveša mēle visapkārt tad skan, Kāpēc tāds posts manai tautai un man! Solītā brīvība aizgājis rēgs, Latvieši projām uz svešatni bēg. Latvija paliek, bet atceries māt`- Ceturtā atmoda beidzot ir klāt! Un mēs ticam, ka Latvija tic, Ko reiz gaidījām tomēr kļūs īsts. Un, ka spēsim mēs droši to veikt, Mūsu Tēviju brīvībā sveikt. Gadsimtos mūžīgā uguns lai kvēl, Celieties visi, jo vēl nav par vēl! Aiciniet tautu un tauta to spēs, Latvisko uguni sirdī tā sēs. Un mēs ticam, ka tauta to spēs, Visu Latvijai atdosim mēs! Un ka Tēvija latviska kļūs, Mūsu tauta te saimnieki būs! /E.Veidemane; A.Brīze/
Pasmaidi par savām bēdām, un viņu sūruma vairs nav.
Pasmaidi par savu ienaidnieku un viņa dzēluma vairs nav.
Pasmaidi par sevi un tava ļaunuma vairs nav.
Laiks un liktens - divas lietas, No kurām neaizbēgt nekur. Vienam jāļauj ritēt garām, Otru jāņem tāds, kāds ir.