Šajā baltajā klusumā ...

Šajā baltajā klusumā - brīdi stāt,
Pavērties zvaigznēs un padomāt.
Šai baltajā klusumā iespējams viss,
Kas vēl nav bijis un noticis...

Sedz vakars zemi kluss un svēts
Deg sveces spoži sgļu zaros
Stāv klusu durvīs zvaigžņu bērns
Šurp mīlestības vārdā nācis!

Kluss kā vieglas rokas mājiens

Svētvakars pār zemi nāk,

Pāri visām dienas rūpēm

Neredzamu gaismu auž!

No agras stundas līdz pat rietam

Kāds eņģelis Tev blakus būs.

Snigs balti sniegi, egles dziedās,

Un dzīvi dzīvot vieglāk kļūs!

Šim vakaram spožākās zvaigznes,

Šim vakaram skaistākais sniegs.

Bet spožāk par svecītēm eglē

Lai sirdī nāk cerību prieks!

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,

Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,

Lai saprastu - vien mīlestība māk

Ar sauli sirdi piestarot un sētu.

Ziemassvētkos možu garu,

Spēku kaulos, darba sparu!

Tam, kas vienmēr pats ir kustīgs

Ari Jaunais gads būs lustīgs!

Tik balts un kluss…tie gaidot aiztur elpu…

Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs

Un siltām rokām skaudams zemes telpu,

Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Baltas domas, baltus ceļus apkārt,

Ne jau katru brīdi sajust var.

Notici, ka brīnums atnācis pie tevis,

Notici, ka Laime arī tevi skar.

Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,

ar cerībām ,ka rīt viss labāk būs!

Lai aiziet prom pa tīru baltu sniegu,

tās rūpes ,kuras nomākušas mūs!

Tā gaisma, ko izstaro svece,

Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,

Izplēn, pazūd un gaist.

Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,

Un siltums, ko izstaro sirds,

Tas nezūd. Tas palīdz.

Un mirdz.

(V. Egle)

Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,

Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.

Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,

Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.

Atkal mēs esam ceļā-

Ceļā uz laimi,

Ceļā uz zvaigznēm,

Ceļā uz cerībām,

Cerībā uz nezināmo,

Cerībā uz prieku,

Cerībā uz labākiem laikiem,

Cerībā uz sapni,

Ceļā uz dzīvi- kāda tā ir

Un beigu beigās-

Ceļā uz Ziemassvētkiem.

Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks

Atmiņu kupenas bradā.

Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,

Vienu vakaru gadā.

Viss, kas vēl tevī bija šaubīgs un salts,

Izkusīs ticībā liegā,

Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,

Iesnigsi sapnī kā sniegā.

Dzied Ziemsvētku enģeļi Ziemsvētku dziesmas,

Klāj zemi pūkainais Ziemsvētku sniegs.

Šai vakarā, sirdīs kad jūtu liesmas,

Jums zvaigznes un sniegpārslas bēdāties liegs

Kad pasaule balta un gaiša kļūst,

Tu zini, ka pienācis Ziemsvētku laiks.

Tad spodrinām takas, kur ieraudzīt var,

Kā eņģelīt's ceļu pie Tevis spēj rast.

Tad guntiņas dedzam, lai silti kļūst,

Visām raizēm šodien jāpalīdz zust.

                                                /M.Straupe/

Pirms iededz sveci egles zarā,

dedz svētku liesmu sirdī savā,

ar piedošanu, sapratni,

ar mīlestības dzirksteli

un tici – tas ir Tavā varā

nest gaismu, kā to svece dara...

(S. Vasiļevska)