Virtuālā parakstu vākšana notiek interneta lapā www.sargivalodu.lv

Lai iestātos par ikvienas lauku skolas saglabāšanu, rīkojam  valsts mēroga akcijas. Esam aicinājuši apdraudētās skolas sūtīt bērnu zīmējumus un domrakstus par savu skolu uz Izglītības ministriju. Savukārt līdz 1. martam Izglītības ministrijai ir publiski jāpauž apņēmību, ka neviena latviešu skola netiks slēgta, un to bērni var justies drošībā. Ja Izglītības ministrija nespēs garantēt, ka arī nākamajā 2009./2010. mācību gadā latviešu skolu skaits saglabāsies esošajā līmenī, tad sekos plašas protestu akcijas, kas aptvers visu Latvijas teritoriju.

2009. gadā Izglītības ministrija vēlas ieviest jauno skolu finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam”. Pašreizējā redakcijā jaunais finansēšanas modelis padarīs visas skolas, kurās ir mazāk kā 96 skolēni par neizdevīgām. Galvenokārt reforma skars lauku skolas, kā rezultātā apdraudētas ir vairāk nekā 320 lauku skolas (no kurām absolūtais vairākums – 280 ir latviešu plūsmas skolas). Šis jaunais skolu finansēšanas modelis nonāk pretrunā ar IZM izstrādātajiem pamatmērķiem attiecībā uz pamatskolu izglītību un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2. pantu.

Skolām ir pozitīva loma sociālo un kultūras funkciju nodrošināšanā lauku vidē. Reģionu skolas ir uzlūkojamas ne tikai kā izglītības centrs, bet arī kā Latvijas lauku izdzīvošanas priekšnosacījums. Ja nevēlamies lauku izmiršanu, tad ir jānodrošina šo skolu saglabāšana. Piedāvājam izvērtēšanai priekšlikumus, kā ietaupīt līdzekļus, lai lauku skolas varētu saglabāt:
1. Pārvērst mazās lauku skolas par lielo skolu filiālēm, tādējādi apvienojot pedagoģisko personālu un ietaupot administrācijas izdevumus.
2. Pārskatīt izglītības programmas un izvērtēt pedagoģiskā personāla lietderību (1935./1936.g. bija vien 10’000 skolotāji uz 245’000 skolēnu un 2000 skolām, turpretī 2007./2008.g. bija 32’500 skolotāji uz 250’000 skolēniem un 980 skolām) .
3. Izveidot efektīvas apvienotās klases, tādējādi uz skolotāju slodzēm ieekonomējot līdz pat 150% .
4. Mazo lauku skolu telpās izveidot bērnudārzus, lai padarītu skolas ēkas izmantošanu efektīvāku.
5. Samazināt darbinieku skaitu Izglītības un zinātnes ministrijas centrālā aparāta struktūrvienībās (šobrīd ministrijā strādā aptuveni 230 ierēdņi, savukārt 1995. gadā - vien 93 ierēdņi).

Izglītībai paredzēto budžetu var arī papildināt, ceļot alkohola un tabakas akcīzes nodokli. Ir tikai normāli, ja tā sabiedrības daļa, kas izvēlas neveselīgu dzīvesveidu un ar to negatīvi ietekmē pārējo sabiedrību, sniedz savu artavu arī sabiedrības garīgā atveseļošanā – izglītībā.

Priekšlikumi jau iesniegti Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, kā arī Izglītības un Zinātnes ministrijai.

Akcijas organizatoru kontaktinformācija:

tālr.: 67272735, 6013982;

e-pasts: Ši e-pasta adrese ir aizsargata pret spamu, Jums ir jabut aktivizetam Javascript, lai to aplukotu

Ja mēs par Latviju necīnīsimies - kurš tad?

Latviešu etniskās identitātes sastāvdaļa ir valoda, vienīgā iespēja nodrošināt tās ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū ir apzināta, mērķtiecīgi veidota valodas politika.

Akcija "Sargi  valodu un Latviju", kuras mērķis ir mudināt valsts vadītājus iestāties par stingrāku valodas politiku gan likumdošanas līmenī, gan tā izpildes nodrošināšanā.

Akciju aizsākam ar parakstu vākšanu internetā par to, lai visās valsts finansētajās skolās jau no pirmās klases mācības būtu tikai latviešu valodā. Virtuālā parakstu vākšana notiek interneta lapā www.sargivalodu.lv.

Akcijas "Sargi valodu" ietvaros paredzētas arī citas aktivitātes – mazo skolu saglabāšana, vienreizējas valodas aizstāvības avīzes izdošana, konferences organizēšana, dažādu informatīvu videomateriālu materiālu izplatīšana internetā u.c.

Biedrība "Sargi valodu un Latviju"
Adrese: Rīga, Ģertrūdes iela 46 - 2, LV 1011
Mājas lapa: www.sargivalodu.lv
Biedrības vadītājs Raivis Dzintars
Tālruņa numurs 26013982,
e-pasts Ši e-pasta adrese ir aizsargata pret spamu, Jums ir jabut aktivizetam Javascript, lai to aplukotu ,

Ziedojot no ASV un Kanādas, čeki rakstāmi:
Sargi valodu un Latviju – 5100
un nosūtāmi: Latvian Credit Union Ltd.
                        4 Credit Union Drive
                         Toronto, Ontario
                         Canada M4A 2N8

Biedrības “Sargi valodu un Latviju” uzdevumā,
Gunārs Indārs
119 King St. P.O. Box 2338
Littleton MA 01460-3338
USA

E-pasts : Ši e-pasta adrese ir aizsargata pret spamu, Jums ir jabut aktivizetam Javascript, lai to aplukotu
Tel:  978-486-4758
Fax: 978-486-4163

Bērni nav malkas pagales

23.02.2009.
Autors: Ilze Kuzmina.

Skolu reformā zaudējumu būšot vairāk nekā ieguvumu
Slēdzot mazās lauku skolas, zaudēsim arī pašus laukus un latviskumu, pat tik skarbas prognozes izskanēja diskusijā par jauno izglītības finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam. Vai tie abi satiksies?".
"LA" jau vairākkārt ziņojusi, ka no 1. septembra plānots ieviest jaunu izglītības finansēšanas modeli, kas paredz, ka valsts, lemjot par finansējuma piešķiršanu skolotāju algām, ņems vērā skolēnu skaitu katrā skolā. Līdz ar to mazās skolas, kurās ir mazāk par 60 vai 100 skolēniem, saņems tik mazu finansējumu, ka, visticamāk, nespēs vairs pastāvēt un pašvaldībām būs jālemj par to slēgšanu.
Diskusiju šī modeļa apspriešanai rīkoja partija "Pilsoniskā savienība", kura bija uzaicinājusi gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan pašvaldību un skolu pārstāvjus.
Dramatiskas prognozes
Daudzi diskusiju dalībnieki uzsvēra, ka iecerētā reforma izglītības jomai pieiet pārāk mehāniski, neņemot vērā zemo iedzīvotāju blīvumu Latvijā. Proti, viens no reformas pamatojumiem ir, ka citās valstīs viena skolēna izglītošanai tiek nodarbināti daudz mazāk skolotāju nekā pie mums.
Saeimas deputāts, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka Latvijā ir daudz mazāks iedzīvotāju blīvums nekā daudzās citās Eiropas valstīs, tāpēc šo valstu pieredze mums neder. Eiropā vidēji ir 115 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru, kamēr Latvijā – tikai 36. Piemēram, Ludzas rajona lauku teritorijā pat dzīvo tikai 7,6 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru. Līdz ar to ir tikai dabiski, ka izglītības izmaksas laukos un Rīgā atšķirsies, sprieda K. Šadurskis.
Vairākkārt izskanēja prognoze, ka reformas ieviešanas dēļ lauki kļūs vēl tukšāki. Ja dzīvesvietas tuvumā nebūs skolas, bērna vecāki pārcelsies uz dzīvi tur, kur izglītība ir pieejamāka.
"Mums visiem rajonā ļoti sāp sirds," atzina Ludzas rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Anastasija Sergejeva. "Arī tiem cilvēkiem, kuri dzīvo mazapdzīvotos apgabalos, vajag skolas. Ir jāatbild uz jautājumu, vai mums lauki vispār ir vajadzīgi vai nav." Ludzānieši aprēķinājuši, ka no 22 rajona skolām pēc jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas dzīvotspējīgas būs tikai četras skolas, un neviena no tām nav pagastos. Zilupē būšot apdraudēta latviešu plūsmas skolēnu apmācība.
Nevedīs uz skolu vispār?
Aptaujājot skolēnu vecākus, noskaidrojies, ka pat 30 procenti vecāku draud savu bērnu uz pilsētas skolu nelaist, tas nozīmē, ka skolu likvidācijas dēļ šie bērni var palikt bez izglītības. Arī citu pagastu un lauku skolu pārstāvji uzsvēra, ka lauciniekiem nemaz nebūs tik daudz naudas, lai bērnu palaistu pilsētas skolā. Pirmkārt, pilsētas skolai vajagot labāku apģērbu, lai neciestu no klasesbiedru izsmiekla, otrkārt, pilsētu pašvaldības retāk dotē skolēnu pusdienas, līdz ar to laukos tās maksājot 40 santīmus, bet pilsētā – pat trīsreiz dārgāk.
"Neaizmirstiet, ka ģimenes ir dažādas. Mums ir bērni, kuri traucē stundu, nemitīgi prasot skolotājai, vai vēl ilgi līdz pusdienām. Viņi atnāk uz skolu izsalkuši," teica A. Sergejeva. "Un mēs nepiekrītam ministrijas viedoklim, ka skolai nav jāveic sociālā funkcija. Kas tad šajos apstākļos to veiks?"
Rēzeknes novadā, kurā apvienosies 25 pagasti un kurā tagad ir 30 skolas, pēc reformas varētu palikt tikai divas skolas, teica Nautrēnu pagasta priekšsēdētāja Līvija Plavinska.
Rēzeknes rajona Nagļu pagasta padomes deputāte Dace Štikāne sacīja, ka Nagļu pamatskolā mācās vien 45 bērni, kurus māca 14 skolotāji. Tikt uz citām mācību iestādēm būtu apgrūtinoši, jo līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām ir 10 – 15 kilometri un ceļi šajā apkārtnē ir ļoti slikti. "Mums pagastā viss ir – pedagogi lielākoties pašu pagasta iedzīvotāji, darba vietas pagastā ir. Vienīgā problēma, ka bērnu pamaz, bet šo problēmu mēs ātri nevaram atrisināt," sacīja D. Štikāne.
Kuldīgas rajona Snēpeles pagasta priekšsēdētāja Ināra Paiča piebilda, ka skolu autobusu jautājums nebūt nav atrisināts. Pat ja būs autobuss, kas vedīs bērnus no pagasta centra līdz Kuldīgai, tad kā uz centru tiks mazie, kas dzīvo 10 – 12 kilometru attālumā? "Vēl vairāk bērnu stāvēs uz ceļa un balsos mašīnas," viņa prognozēja.
Iesaka risinājumus
Jaunpils pagasta priekšsēdētāja Ligita Gintere teica, ka Latvijas Pašvaldību savienība jau pirms 10 gadiem varasvīriem piedāvājusi izstrādāt lauku skolu attīstības programmu. Tas netika darīts, un "šodien esam nonākuši pie tā, ka lauku skolas iznīkst; par Eiropas naudu izremontētā ēka stāv tukša".
Diskutētāji izteica arī vairākus priekšlikumus, kā varētu ietaupīt, neslēdzot skolas. Piemēram, skolās atvērt arī bērnudārzu grupas. Snēpelē tas jau ir paveikts un līdz ar 63 skolēniem skolas ēkā uzturas arī 30 bērnudārznieki, stāstīja I. Paiča. Viņa teica: ja valsts ieguldītu naudu skolu ēku siltināšanā, tad arī tās kļūtu vieglāk uzturamas.
Tika arī pieļauts, ka lauku skoliņas varētu pārveidot par pilsētas skolu filiālēm, tās varētu iztikt bez sava mācību metodiķa un psihologa, kuri varētu atbraukt reizi nedēļā no pilsētas skolas.
Bērni tikšot psiholoģiski traumēti
Izglītības ministre un arī ierēdņi vairākkārt uzsvēruši, ka lielākoties lauku skolās izglītības kvalitāte ir sliktāka nekā lielajās skolās.
Ministrijā strādājošais Pilsoniskās savienības biedrs Rūdolfs Kalvāns gan ir citās domās. Viņš uzsvēra, ka Latvijā nemaz nav definēts, kas ir izglītības kvalitāte, tāpēc grūti spriest, kur tā ir un kur nav. Pat, ja pieņem, ka viens no kvalitātes kritērijiem būtu, piemēram, skolēnu sasniegumi eksāmenos, neesot novērojama tendence – "kur lielāks skolēnu skaits, tur augstāki sasniegumi pārbaudījumos".
A. Sergejeva piebilda, ka mazajās skolās izglītības kvalitāte esot pat labāka, jo te skolēnam var nodrošināt spējām un interesēm atbilstošu pieeju.
"Pilsētu skolas ir domātas stipriem bērniem, kamēr lauku skolās cīnās un strādā ar katru bērnu," pauda L. Plavinska.
Valsts vadītājiem esot jādomā arī par to, kā bērnus ietekmēs skolu reforma, diskusijas dalībnieki pieļāva, ka izglītības līmenis reformas dēļ varētu kristies arī tāpēc, ka lauku bērns lielajā pilsētas skolā nespēs iejusties.
Saeimas deputāte Janīna Kursīte ir pārliecināta, ka reforma nelabvēlīgi ietekmēs lauku vidi, kura ir latviskuma glabātāja, tātad daudz ko zaudēsim arī no latviskuma. "Zaudējot mazās skolas, mēs zaudēsim Latviju," pat tā izteicās J. Kursīte.
"Vest bērnu tālu prom no mājām – tā viņam būs lieka trauma," norādīja L. Plavinska. "Žēl, ka domā nevis par bērniem, bet par naudu."
Rīgas domes deputāte Māra Marnauza piekrita – bērni nav malkas pagales, ko var pārvest no vienas vietas uz otru, nedomājot par sekām.
Tomēr ir pašvaldības, piemēram, Valkas un Jaunpils novadi, kur jau izlemts: mazās skolas centīsies nelikvidēt, bet dotēs tās par lielajām skolām piešķirto naudu.

Skrudalienā grib likvidēt vienīgo latviešu skolu

Atgriezties uz ZIŅU lapu