Tur viņi gāja, tad viņi krita,
Te viņi tagad guļ.
Nu gadsimts cits un dzīve cita,
Mūsu vīri salmus kuļ.
Viņi zināja, kāpēc gāja,
Viņi zināja, par ko krita.
Mēs nezinām, ko domāja,
Kad gāja un krita,
Ko juta, kad liktens cirta.
Mēs nezinām, kā tas ir -
Pašā jaunības plaukumā mirt.
Mēs nezinām, kā tas ir -
Iet, cīnīties, par Tēvzemi mirt,
Kad jāizvēlas - būt pret vai par,
Kad liktens tieši tevi skar,
Kad naidnieks bradā zemē tavā,
Kad māju nav, nekā vairs nava,
Viss iznīcināts, nopostīts,
Un sirdī sāpes, naids un spīts…
Cik daudzi šodien varētu
Ar ieroci pret naidnieku?
Cik daudzi slēptos, slapstītos,
Cik - ienaidniekam klanītos?
Ko darītu tie mūsu vīri,
Kas tagad salmus kuļ?
Un ja nu visi mūsu varoņi
Jau Brāļu Kapos guļ?

Inguna Būmane-Lūse