Aleksandras Ritumas solokoncerts.

                    Šā gada 6. martā St. Pētersburgas latviešu sabiedrība piedzīvoja nozīmīgu un neaizmirstamu notikumu – soprāna, Aleksandras Ritumas solokoncertu.  Aleksandra ir dziedātāja, kas uzaugusi vietējo latviešu vidū un ir viena no retajiem jaunākās paaudzes latviešiem, kas dzīvi iesaistās latviskās kultūras vidē.  Visi viņu pazīst un zin, ka viņa vienmēr būs atsaucīga, ja tas būs nepieciešams.  Ja vajadzīgs klavieru pavadījums kādam solistam vai duetam, Aleksandra to nodrošina, ja vajag koklēt, viņa ir klāt, ja kokļu ansambli vajag papildināt ar stabules skaņām, Aleksandrai stabule ir rokā un tā skan.  Vajag spēlēt ērģeles baznīcā – lūdzu, ērģelniece Aleksandra to izdara lieliski.  Ja korim vajadzīgi papildspēki vai solo dziedājums, Aleksandra neatsaka, ņem notis rokā un dzied.  Dzied arī koklējot, dzied, ja kāds lūdz priekšnesumus vietējiem sarīkojumiem, dzied, kuplinot dievkalpojumus, dzied operas korī Tampas Operas uzvedumos.  Dziedāšana ir viņas lielā mīlestība.  Beigu beigās Aleksandra kopā ar pianistu Vladimiru Hohlovu sagatavoja savu solokoncertu, kuru sniedza St. Pētersburgas Latviešu biedrības telpās.

              Uz koncertu sabrauca klausītāji no tuvienes un tālienes, sabrauca mūziķu radi un draugi, sabrauca gan latvieši, gan lietuvieši, gan tādi, kas runā tikai angliski.  Klausītāju zālē ik pa laikam vajadzēja sarūpēt papildvietas.  Un, ar aktīvas sabiedriskās darbinieces Ausmas Mursch gādību, ieradās pat Latvijas valsts bijusī prezidente Vaira Vīķe Freiberga ar dzīvesbiedru.   

              Kad Aleksandra Rituma kopā ar Vladimiru Hohlovu iznāca uz skatuves, zāle piepildījās aplausiem un klusiem sajūsmas izsaucieniem, jo dziedātāja pārsteidza visus ar savu neparasto eleganci, neikdienišķo skaistumu.  Lai gan klausītāji bija ļoti dažādi, visi klausījās ar aizturētu elpu katru operas āriju, katru dziesmu, ko Aleksandra izpildīja viegli, izteiksmīgi, dažreiz pat rotaļīgi, un pēc katra priekšnesuma māksliniekiem veltīja sirsnīgus aplausus.  Kad programma bija izdziedāta, Aleksandra izpelnījās daudz brīnišķīgu ziedu no klausītājiem un arī ļoti atzinīgus vārdus no Vairas Vīķes Freibergas, kura īsā uzrunā pateicās māksliniekiem kā arī pieminēja šodienas grūtos apstākļus Latvijā, griezās pie latviešiem ar aicinājumu kopīgi rast risinājumu tiem.

             Pēc koncerta pie eleganti klātiem galdiem visi varēja uzdzert laimes māksliniekiem, īpaši Aleksandrai, kura nespēja vien saņemt pateicības vārdus no visiem to teikt gribētājiem.  Tad arī uzdevu viņai vairākus jautājumus par gatavošanos šim notikumam, par izjūtām koncerta laikā.  No Aleksandras uzzināju, ka viņas pirmā uzstāšanās kā solo dziedātājai bija apmēram pirms 13 gadiem uz tās pašas biedrības nama skatuves, uz kuras notika šodienas koncerts, taču tas bijis atsevišķs priekšnesums un toreiz viņa nav domājusi, ka kādreiz varētu sagatavot veselu koncerta programmu un sniegt solokoncertu.  Atšķirībā no tās reizes, ar klausītājiem pārpildītā zāle šoreiz patīkami pārsteigusi, bet radījusi arī papildus satraukumu, lielāku atbildības sajūtu.  Tas, ka klausītāju vidū atradusies bijusī Latvijas valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga, Aleksandru nav pārāk mulsinājis.  Uz jautājumu, vai lielāks gandarījums dziedāt, kad zāle pārpildīta, vai kad klausītāju mazāk, Aleksandra atbildēja, ka skatītāju skaits viņai mazāk svarīgs, noteicošais ir tas, kāda ir klausītāju atsaucība, cik daudz pozitīvas enerģijas plūst no zāles.

              Par izvēlēto koncerta programmu dziedātāja teica, ka viņa, to sastādot, vadījusies pēc tā, kas viņai pašai patīk dziedāt.  Tā kā patīk daudz kas, tad koncerta pirmo daļu veidojusi no nopietnākām, tuvām operu ārijām, bet otro mazāk nopietnu, iekļaujot tajā 3 franču komponistu un 3 latviešu dziesmas, kā arī dziesmas no pazīstamiem mūzikliem.  Pēc koncerta, pārdomājot programmas izvēli, Aleksandrai šķitis, ka vajadzēja, varbūt, dziedāt vairāk latviešu dziesmas, jo tās uzņemtas ar lielu atsaucību.  Kopumā viņa uzskata, ka koncerts bija izdevies, kaut gan domā, ka nekad mākslinieks nevar būt pilnīgi apmierināts ar savu sniegumu, jo tad nebūtu vairs pēc kā tiekties nākotnē.  Bet, par nākotnes plāniem, jauniem solokoncertiem vaicāta, atbildēja, ka viss atkarīgs no tā, vai būs uzaicinājumi.  Ja kāds uzaicinātu, ar prieku atkal uzstātos.

              Mēs, visi latviešu biedrības apmeklētāji ceram, ka uzaicinājumu Aleksandrai netrūks.

G. V.

Karavīru pēcpusdiena Floridā.

            Saulainā, bet priekš Floridas samērā vēsā 13. marta pēcpusdienā, St. Pētersburgas Latviešu biedrības namā pulcējās vietējie un no tālākām vietām iebraukušie tautieši, lai godinātu latviešu karavīrus un leģionārus.  Pieminot lielos upurus aizstāvot tēvzemi, ar lūgšanu šo karavīru godināšanu atklāja mācītājs Aivars Pelds.  Pēc tam visi klātesošie dalījās kopdziesmā "Karavīri bēdājās".  Referātu par tēmatu "Dievs, Latvija, Leģions" teica diakons Jānis Elberts, it sevišķi pieminot tos daudzos leģionārus, kas palika Krievijas purvos un pat kuru kapu vietas tagad ir nolīdzinātas un neatrodamas.

              Pie St. Pētersburgas Latviešu biedrības vēl vienmēr pastāv "Kanaku ansamblis", kas šogad, enerģiskā Richarda Roļļa vadībā, Mārai Ritumai pie klavierēm pavadot, klausītājiem sniedza septiņas karavīru iemīļotās dziesmas, sākot ar "Es karai aiziedams".  Tad sekoja "Paliec sveika" un "Mana dzimtene - Kurzeme".  Vadītājs Rollis aicināja publiku piedalīties kopdziesmā "Vaidava".  Klausītāji, daudzi no kuriem ir tagadējie vai bijušie koristi, piedalījās gandrīz visās dziesmās.  Pēc "Vaidavas" sekoja "Kur Gauja plūst" un "Šķiroties no tēva mājām", un koncerts beidzās ar Ariānas Liepiņas sacerēto un Kanakiem veltīto dziesmu "Soļojam".  Par Kanaku sniegumu publika bija sajūsmināta un ar skaļiem applausiem, pieprasīja piedevu.  Tā arī tika sniegta dziesma "Tevis dēļ" un no skatuves noejot, applausu pavadīti, Kanaki aizsoļoja "Div' dūjiņas" ritmā.  Dažiem gan soļošana vairs neveicās tik viegli kā dienesta gados, bet ar spieķīša palīdzību arī vecākie gada gājumi noturējās tīri braši.

                Pēc koncerta Biedrības dāmas godināja visus klātesošos karavīrus, pasniedzot katram no viņiem vienu sarkanu rozi.  Virtuves saimnieces, Lijas Kuplis-Tsantes vadībā jau vairākas dienas bija strādājušas, lai sagatavotu karavīriem pienācīgu, azaidu.  Virtuves noslēpumi gan netika izplatīti, bet šis rakstītājs, pa aplinkus ceļiem uzzināja, ka desas, pirms cepšanas, bija alū vārītas un ka Ilgvara Norberga gatavotiem skābiem kāpostiem bija dažādas piedevas, kas tos padarīja speciāli sulīgus un garšīgus.  Varbūt tā ir tikai sagadīšanās, bet virtuvē, blakus skābo kāpostu podam atradās tukša  Kalifornijas vīna pudele.  Karavīru maltīte jau nebūtu pilnīga bez mājā ceptās rupjmaizes, par ko bija gādājusi 92 gadus jaunā Rasma Kalniņa.  Ja Biedrībai ir vajadzība, viņa vēl vienmēr ierodās ar 40 vai vairāk pašceptās rupjmaizes kukuļiem.  Karavīriem un viesiem azaidu veikli izdalīja virtuves komanda ar mācītāju Aivaru Peldu priekšgalā.

              Floridas tautieši vienmēr atcerēsies tautas varoņu, karavīru un leģionāru uzupurēšanos ja arī tikai kopā padziedot karavīru dziesmas, daloties kopējā maltītē un godbijibā pieminot tos kas nolika galvu par savu, mūsu tēvu zemi. 

Gunārs Liepiņš.

Floridas St. Pētersburgas Latviešu biedrības 44. gada svētki

 2010.g. 27. martā.

              Pirms 44 gadiem daži gudri un tāļredzīgi Floridas tautieši un tautietes nodibināja St. Pētersburgas Latviešu biedrību.  Viņu vēlēšanās bija uzturēt un veicināt latviešu kultūru un parašas, un senču valodu arī no dzimtenes tik tālajā Floridā.  Biedru skaits pa šiem gadiem ir daudz mainījies, gan pieaudzis, gan samazinājies, bet par vienu lietu varam būt droši: dibinātāju mērķis ir sasniegts un pārsniegts viņiem neiedomājamos augstumos.  Nedomāju ka no pašreizējiem biedriem ir kāds kas varētu saskaitīt cik Biedrībā nodziedātas tautas dziesmas vai ziņģes, vai kaŗavīru dziesmas.  Nedomāju, ka varētu saskaitīt cik lasītas lekcijas un referāti un latviešu dzejnieku un rakstnieku darbi. Nezinu vai pats kora priekšnieks varētu saskaitīt cik reizes uzstājies Biedrības koris un atsevišķi vietējie vai no dzimtenes atsauktie solisti.  Cik reizes strinkšķinātas koklītes?  Un tanī senā pagātnē, kad bijām jaunāki, cik izdejotas tautas dejas?  Cik izlasītas no bibliotēkas aizņemtās latviešu autoru grāmatas?  Cik apēsti vietējo saimnieču sagatavotie pīrāgi un rupjmaižu kukuļi un skābo kāpostu porcijas?  Cik izdzertas, kā nesen mums atgādināja apdrošināšanas kompānija, nelegālās alus pudeles?  (Biedrībai esot bijusi vajadzīga alkoholisko dzērienu izsniegšanas atļauja - sīkums par ko nebija padomājuši dibinātāji).

               Biedrības dibinātāju mērķis uzturēt latviešu kultūru ir sasniegts un pārsniegts.  To pierādīja arī šī 44. gada Biedrības dibināšanas svētku programma.  Jaunā teātra režisora Richarda Roļļa vadībā tika uzvesta Harija Celma īsluga "Nepērc cūku maisā", ko ar lieliem aplausiem, uzņēma līdz pēdējai sēdvietai aizņēmušie klausītāji.  Pēc īsa starpbrīža uz skatuves nāca Biedrības koris un diriģenta Vladimira Hohlova vadībā, pianistei Mārai Ritumai pavadot, nodziedāja četras tautas dziesmas, kā pirmo "Krauklīt's sēž ozolā" - Jāņa Cimzes apdarē. Tad sekoja "Dziedu viena, gavilēju" - E. Siliņa apdarē.  Kā nākošā tika nodziedāta "Jūriņ' prasa smalku tīklu", Aldoņa Kalniņa apdarē un pirmo koncerta daļu koris nobeidza ar "Kupla liepa uzauguse" - J. Lipšāna apdarē.

              Kamēr koris atvilka elpu, vietējā aktrise Imanta Boassa uzjautrināja klausītājus nolasot Ačuka "Līdz ausīm sniegā".  Tad uz skatuves atkal stājās koris nodziedot M. Brauna (J. Raiņa vārdi) "Saule, pērkons, Daugava".  Sekoja "Tēvu zeme", V. Hohlova apdarē (G. Selgas vārdi) un tad Raimonda Paula (V. Hohlova apdarē) "Vēju stundā" (J. Petera vārdi).  Koris koncertu beidza ar populāro Raimonda Paula "Manai dzimtenei" (J. Petera vārdi).  Lai gan Biedrības koristi jau gandrīz pensionāru gados un astoņu dziesmu garā programma bija diezgan nogurdinoša, publika neļāva korim vēl atstāt skatuvi, ar lieliem aplausiem un skaļiem "atkārtot" saucieniem pieprasot vēl un vēl piedevas.  Koris atkārtoja trīs dziesmas un tad atlūdzās no sajūsminātās publikas atstāt skatuvi.  Tas beidzot arī izdevās, varbūt tāpēc ka zāles aizmugurē biedrības saimnieces jau bija sakārtojušas bagātīgu vakariņu galdu.

            Ieturējušies, tautieši un tautietes lika pie darba mūzikantus Ilmāru Dzeni un Pēteri Ozolu, kas to labprāt arī darīja, spēlējot visiem iemīļotos valšus un citu pazīstamo un populāro deju mūziku līdz vēlai vakara stundai.  Tā, "ar godu un bez naida" tika aizvadīti St. Pētersburgas Latviešu biedrības 44. gada svētki. 

Gunārs Liepiņš.

P A T E I C Ī B A S.

Mums visiem vēl prātā palikušas Dr. Haralda Kupļa 100. gadu jubilejas svinības.  Jubilāram saziedotā dāvanu nauda tika nosūtīta uz Latviju, uz Lēdurgas skolu, kurā savā laikā mācījies pats simtgadnieks, kur tā tika izmantota brīvpusdienu apmaksai trūcīgiem bērniem.  Bērni, pateicībā par to, Dr. H. Kuplim atsūtījuši sirsnīgas vēstules, fotogrāfijas un zīmējumus.  Viena no vēstulēm:

               “Sveiki!  Paldies par brīvpusdienām!  Esmu ļoti priecīga un mani vecāki arī.  Jums ir zelta sirds!  Paldies liels Jums!  Un vēl paldies, ka atcerējāties par Lēdurgas skolu.  Madara Smeltere.”

 Vecāku un skolotāju vārdā pateicas Rūta Ločmele: “Lai arī ārā ir auksti, mūs silda Jūsu dāsnās sirds siltums.  Paldies!  Arī manai meitai, pateicoties Jūsu labdarībai, būs brīvpusdienas.  Tā ir patīkama dāvana.  Nekad nevienam neesam lūgušas palīdzību, vienmēr esam iztikušas ar to, cik ir.  Lūgt ir ļoti grūti, jo vienmēr jau šķiet, ka kādam varbūt vajag vairāk.  Paldies Jums arī citu vecāku vārdā un arī no skolotājiem!  Lai Jums laba veselība un blakus vienmēr saprotoši un mīloši cilvēki!”

Godājamie Biedrības Biedri!

Lūdzu atbalstiet savu Biedrību.  Gada biedru maksu $20.oo varat maksāt pa pastu vai katrā Biedrības sarīkojumā Biedrības biedrzinei, Mārai Prāvs, adrese: 14997 Imperial Point Drive N., Largo, FL 33774.  Ja vēlaties informāciju par biedra naudas maksas gadu, lūdzu zvaniet: (727)-596-8124.

Biedra naudas maksa.

Vārds un uzvārds: ..............................................................................................

Adrese: ..............................................................................................................

.........................................................................................................

Tālruņa numurs: ...................................................................

Samaksa par  gadu /iem  200 .........      $....................

Paldies,  Māra Prāvs   Biedrības biedrzine.          

Atgriezties uz ZIŅU lapu