Otrā pasaules kaŗa viesulis latviešus aizpūta uz visām četrām debess pusēm.  Tūkstošiem drošu patvērumu atrada Amerikas Savienotajās Valstīs, un tā kļuva par mītnes zemi uz visu mūžu. Patlaban, nevēlēdamies samierināties ar bēdīgo ekonomisko stāvokli Latvijā, daudzi tās iedzīvotāji dodas uz citām zemēm, arī ASV, kur dzīve vienmēr šķitusi kā leiputrijā. ASV tāpat kā Latvijai ir diezgan sarežģīta vēsture, un šogad amerikāņu atceras vienu no vistraģiskākajiem vienotas un demokratiskas valsts tapšanas laikposmiem.
 Tagad  grūti iedomāties, ka pirms 150 gadiem iedzīvotāji  Amerikā nepriecājās par krāšņi ziedošajām magnolijām, ķiršu un tulpju kokiem, bet, atskanot  lielgabalu dārdiem, bailēs nodrebēja. 1861. gada 12. aprīlī  Dienvidkarolīnā (Fort Sumter) gaisā jau virmoja pulveŗa dvinga. Bija sācies Pilsoņu kaŗš, kas ilga četrus gadus un kuŗā dzīvību zaudēja 625 000 kareivju. (Abos Pasaules kaŗos kritušo amerikāņu skaits ir mazāks.) Šajos kaŗalaukos  galvu nolika 218 oficieri un 6021 kareivis no Ņudžersijas.                                                                                                                                                                        
Lai uzjundītu atmiņā 1861-1865. gada notikumus, šopavasaŗ aprīlī  ASV daudzviet notiek  atceres sarīkojumi. Monmous bibliotēkā (Monmouth County Library) uz sarīkojumu,  veltītu 150 gadadienas atcerei kopš Pilsoņu kaŗa sākuma, bija sapulcējušies 350 cilvēku, tostarp arī daži latvieši. Monmous apvidus domes pārstāve Liliana Barija (Lillian G. Burry), uzrunājot klausītājus, teica, cik svarīgi visiem saprast,  ka brālim pret brāli nav jāvērš ierocis, bet gan jācenšas konfliktus novērst, mierīgi sarunājoties. Pamplina vēsturiskā parka un Pilsoņu kaŗa kaŗavīru mūzeja atbildīgais direktors Vilsons Grīns  uzsvēra, ka Pilsoņu kaŗš  ietekmēja ikviena  amerikāņa dzīvi. Vēsturnieki un pētnieki secinājuši, ka kaŗa galvenais cēlonis bija vēlēšanās nokratīt verdzības jūgu, kas nomāca gan valsts dienvidu,  gan ziemeļu iedzīvotājus  un par ko tolaik bija atšķirīgi viedokļi. Lektors sīki raksturoja tā laika apstākļus, kā arī pārmaiņas, kādas sākās pēc Pilsoņu kaŗa. V. Grīns piebilda, ka sarīkojumi, kuŗi patlaban daudzviet notiek, nav svinības, bet atceres brīži.
 Atceres sarīkojuma apmeklētājiem Midltovnas pavāri piedāvāja nogaršot raksturīgāko Pilsoņu kaŗa laika ēdienu: rīsu biezputru ar pupiņām un zaļumiem, dzeltenmaizīti ar riekstiem, Marijas Todas Linkolnas kūku ar tēju un žāvētu ābolu šķēlītes. Piecu vīru ansamblis Libby Prison Minstrels  dziedāja priecīgas dziesmas, piemēram, Whiskey in the Jar,  O Susanna! un daudzas citas. Tādas dziesmas dziedājuši cietumā ieslodzītie kaŗagūstekņi, lai īsinātu laiku un saglabātu možu garu. Vīru mūzicēsana bija tik izteiksmīga un kaŗavīru joku pilna, ka pat klausītajiem, kuŗi labi nesaprata dziesmu vārdus, bija skaidrs, par ko tika dziedāts. Iedomājos, cik tēlaini varētu nodziedāt dziesmu par zilo lakatiņu, Ķemermiestiņu, attēlota  latviešu strēlnieku ienākšana pa pilsētas vecajiem vārtiem.
Koncerta beigas vīri a capella nodziedāja dziesmu, kuŗas vārdus 1814. gadā sacerējis Francis Skots  Kejs (Scott Key): O! say can you see by the dawn’s early light...” Šī dziesma  1931. gadā  tika atzīta par ASV himnu.
Ņudžersijas Pilsoņu kaŗa vēstures apvienības (New Jersey Civil War History Associon) brīvprātīgo entuziastu vīri  bibliotēkas lielajā pagalmā demonstrēja kaŗa laika tērpus, ieročus un kūpināja pīpes. Sievietes, tērpušās   gaŗās, kuplās  kleitās, romantiskām cepurēm galvā zem nojumes rosījās ap šujammašinu. Viņas turpat uz vietas šuva jaunas kleitas un adīja.
Pa platajām bibliotēkas kāpnēm  lēni un cienīgi nokāpa Linkolnu pāris (Sara Emma Edmonds un Robert Gleason). Viņus sveica kaŗavīru parāde un tauta. Kostīmos tērpto brīvprātīgo dalībnieku un aktieŗu piedalīšanās palīdzēja atdzīvināt vēsturiskos notikumus un labāk izprast, kādas polītiskās un socialās grūtības bija jāpārvar ne tikai prezidentam Ābramam Linkolnam, bet visiem amerikāņiem 19. gadsimta 60. gados. Sarīkojums Manalapanas apvidus galvenajā bibliotēkā 10. aprīlī bija tikai daļa no paredzētajiem, atceroties Pilsoņu kaŗa sākumu. Par turpmāko izglītojošās programmas seriju iespējams uzzināt mājaslapā:  www.monmouthcoutylib.org   
Ir zināms, ka Pilsoņu karā ASV cīnījās ievērojams skaits īru, vāciešu, angļu un citu tautību kaŗavīri. Vai kaŗapulkos bija arī latvieši, vēl jānoskaidro.