Otrā pasaules kaŗa viesulis latviešus aizpūta uz visām četrām debess pusēm. Tūkstošiem drošu patvērumu atrada Amerikas Savienotajās Valstīs, un tā kļuva par mītnes zemi uz visu mūžu. Patlaban, nevēlēdamies samierināties ar bēdīgo ekonomisko stāvokli Latvijā, daudzi tās iedzīvotāji dodas uz citām zemēm, arī ASV, kur dzīve vienmēr šķitusi kā leiputrijā. ASV tāpat kā Latvijai ir diezgan sarežģīta vēsture, un šogad amerikāņu atceras vienu no vistraģiskākajiem vienotas un demokratiskas valsts tapšanas laikposmiem. Tagad grūti iedomāties, ka pirms 150 gadiem iedzīvotāji Amerikā nepriecājās par krāšņi ziedošajām magnolijām, ķiršu un tulpju kokiem, bet, atskanot lielgabalu dārdiem, bailēs nodrebēja. 1861. gada 12. aprīlī Dienvidkarolīnā (Fort Sumter) gaisā jau virmoja pulveŗa dvinga. Bija sācies Pilsoņu kaŗš, kas ilga četrus gadus un kuŗā dzīvību zaudēja 625 000 kareivju. (Abos Pasaules kaŗos kritušo amerikāņu skaits ir mazāks.) Šajos kaŗalaukos galvu nolika 218 oficieri un 6021 kareivis no Ņudžersijas. Lai uzjundītu atmiņā 1861-1865. gada notikumus, šopavasaŗ aprīlī ASV daudzviet notiek atceres sarīkojumi. Monmous bibliotēkā (Monmouth County Library) uz sarīkojumu, veltītu 150 gadadienas atcerei kopš Pilsoņu kaŗa sākuma, bija sapulcējušies 350 cilvēku, tostarp arī daži latvieši. Monmous apvidus domes pārstāve Liliana Barija (Lillian G. Burry), uzrunājot klausītājus, teica, cik svarīgi visiem saprast, ka brālim pret brāli nav jāvērš ierocis, bet gan jācenšas konfliktus novērst, mierīgi sarunājoties. Pamplina vēsturiskā parka un Pilsoņu kaŗa kaŗavīru mūzeja atbildīgais direktors Vilsons Grīns uzsvēra, ka Pilsoņu kaŗš ietekmēja ikviena amerikāņa dzīvi. Vēsturnieki un pētnieki secinājuši, ka kaŗa galvenais cēlonis bija vēlēšanās nokratīt verdzības jūgu, kas nomāca gan valsts dienvidu, gan ziemeļu iedzīvotājus un par ko tolaik bija atšķirīgi viedokļi. Lektors sīki raksturoja tā laika apstākļus, kā arī pārmaiņas, kādas sākās pēc Pilsoņu kaŗa. V. Grīns piebilda, ka sarīkojumi, kuŗi patlaban daudzviet notiek, nav svinības, bet atceres brīži. Atceres sarīkojuma apmeklētājiem Midltovnas pavāri piedāvāja nogaršot raksturīgāko Pilsoņu kaŗa laika ēdienu: rīsu biezputru ar pupiņām un zaļumiem, dzeltenmaizīti ar riekstiem, Marijas Todas Linkolnas kūku ar tēju un žāvētu ābolu šķēlītes. Piecu vīru ansamblis Libby Prison Minstrels dziedāja priecīgas dziesmas, piemēram, Whiskey in the Jar, O Susanna! un daudzas citas. Tādas dziesmas dziedājuši cietumā ieslodzītie kaŗagūstekņi, lai īsinātu laiku un saglabātu možu garu. Vīru mūzicēsana bija tik izteiksmīga un kaŗavīru joku pilna, ka pat klausītajiem, kuŗi labi nesaprata dziesmu vārdus, bija skaidrs, par ko tika dziedāts. Iedomājos, cik tēlaini varētu nodziedāt dziesmu par zilo lakatiņu, Ķemermiestiņu, attēlota latviešu strēlnieku ienākšana pa pilsētas vecajiem vārtiem. Koncerta beigas vīri a capella nodziedāja dziesmu, kuŗas vārdus 1814. gadā sacerējis Francis Skots Kejs (Scott Key): O! say can you see by the dawn’s early light...” Šī dziesma 1931. gadā tika atzīta par ASV himnu. Ņudžersijas Pilsoņu kaŗa vēstures apvienības (New Jersey Civil War History Associon) brīvprātīgo entuziastu vīri bibliotēkas lielajā pagalmā demonstrēja kaŗa laika tērpus, ieročus un kūpināja pīpes. Sievietes, tērpušās gaŗās, kuplās kleitās, romantiskām cepurēm galvā zem nojumes rosījās ap šujammašinu. Viņas turpat uz vietas šuva jaunas kleitas un adīja. Pa platajām bibliotēkas kāpnēm lēni un cienīgi nokāpa Linkolnu pāris (Sara Emma Edmonds un Robert Gleason). Viņus sveica kaŗavīru parāde un tauta. Kostīmos tērpto brīvprātīgo dalībnieku un aktieŗu piedalīšanās palīdzēja atdzīvināt vēsturiskos notikumus un labāk izprast, kādas polītiskās un socialās grūtības bija jāpārvar ne tikai prezidentam Ābramam Linkolnam, bet visiem amerikāņiem 19. gadsimta 60. gados. Sarīkojums Manalapanas apvidus galvenajā bibliotēkā 10. aprīlī bija tikai daļa no paredzētajiem, atceroties Pilsoņu kaŗa sākumu. Par turpmāko izglītojošās programmas seriju iespējams uzzināt mājaslapā: www.monmouthcoutylib.org Ir zināms, ka Pilsoņu karā ASV cīnījās ievērojams skaits īru, vāciešu, angļu un citu tautību kaŗavīri. Vai kaŗapulkos bija arī latvieši, vēl jānoskaidro.
Laima Dzene | |